“Piemēram, Lietuvā ir tautas ievēlēts prezidents, kura pilnvaras ir daudz lielākas nekā Latvijā, un tās ir loģiskas, kas palīdz politiskajā procesā, nevis to traucē. Vairākas partijas arī šeit izteikušās par tautas tiesībām izraudzīt Valsts prezidentu. Ja rīt tādas vēlēšanas notiktu, es kandidētu. Man būtu lielāks gandarījums saņemt amata mandātu no tautas, arī lielākas pilnvaras un tautas uzticības sajūta. No tā nav jābaidās, taču sabiedrībā jādiskutē un jāpieņem tautas vēlēta prezidenta institūcijas modelis.”
V.Zatlers uzskata, ka tautas vēlēts prezidents nozīmē kampaņu, sacensību, politisko spēku atbalstu, kamēr ar Saeimas balsīm iecelts prezidents ir kā kompromisa figūra, kas uz to brīdi ir pieņemama parlamenta vairākumam. Bet pašreizējā situācijā, viņaprāt, noderētu prezidenta pilnvaru palielināšana.
“Partijiskā vētīšana daudziem profesionāliem cilvēkiem nav pieņemama. Varbūt daudz prātīgāk kandidātu izraudzīšanas tiesības dot prezidentam. Saglabājot konfidencialitāti, prezidents pretendentus ielūgtu uz pili, noskaidrotu visus apstākļus un, galvenais, pasargātu no aplipšanas ar partijisko birku. Līdzšinējā pieredze ar amatpersonu izvēli rāda, cik nervozi tas izvēršas, cik daudz ceļas aizdomu un kā samilst partiju kašķi. Nereti labākais kandidāts nemaz nenonāk amatā. Tāpēc ir viela pārdomām – vai neuzticēt prezidentam pretendentu piedāvāšanu Saeimas balsojumam?”
Intervijā viņš atsaucas arī uz jauno izrādi Nacionālajā teātrī “Vadonis”, kas stāsta par Kārli Ulmani. Valsts prezidents uzskata, ka izrādei ar vadonismu nav nekāda sakara un mūsdienu Latvijai diktatūras draudi nepastāv.
“Ja man jautātu, vai jele kas līdzīgs diktatūrai iespējams mūsdienu Latvijā, es teiktu: nē! Tas nozīmētu, ka neticam paši savai demokrātiskai iekārtai, neticam sev. Mūždien dzīvošana bailēs no iespējama diktatora vedina uz pretreakciju – nu, tad dodiet šurp to stingro roku. Bet kur mēs viņu dabūsim? Izrakstīsim no ārzemēm? Pasūtīsim, lai atved no citas planētas? Mums vairāk nepieciešami līderi, kādi jau bijuši Latvijas vadībā – prezidenti, premjeri, citi politiķi, kas tuvojušies valstsvīru līmenim, attālinoties no lēta politikānisma. Tauta demokrātiskās vēlēšanās sameklēs un atradīs šodien tik vajadzīgos līderus, kuri spēj vadīt.”