Taču, ņemot vērā kritērijus par valsts drošību, suverenitāti un juridiskām sekām, summa saruka līdz 80 miljoniem latu.Tas, ka ministrijas asi kritizēja priekšlikumus izdevumu samazināšanai, pēc Veismanes domām, bija tikai normāli, jo katrs valsts pārvaldes profesionālis aizstāvēs savas nozares budžetu."Vainot Valsts kanceleju ir tāpat, kā Krievijā kādreiz bija interesants cariskās administrācijas lēmums - situācijā, kad statistika parādīja, ka dzelzceļa katastrofas bieži vien notiek pēdējā vagona dēļ, lēmums bija atkabināt pēdējo vagonu. Tas ir attiecināms arī uz šo situāciju," vērtējot ministriju kritiku, sacīja Veismane.Tomēr, par spīti iebildumiem, VK vadītāja nedomā, ka tam nebūs nekāda turpinājuma - daļa priekšlikumu tiks ieviesti jau nākamā gada budžetā."Mums ir jādomā, ka tie 350 miljoni latu no kaut kurienes ir jādabū. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar nodokļu ieņēmumiem mēs šo summu noteikti nesasniegsim, būs kaut kāda summa jāsamazina izdevumos. Vislielākā kļūda, kāda bija pagājušajā gadā, kad visu nogrieza lineāri un neņēma vērā tos ieteikumus, kas parādījās jau funkciju izvērtēšanas gaitā," uzsvēra Veismane.Viņa arī minēja piemēru par valsts aģentūru skaita samazināšanu, kas arī sākotnēji izpelnījās asus iebildumus."Ja paskatāmies pagātnē, kas notika ar aģentūrām? Tad, kad Valsts kanceleja sagatavoja Ministru prezidentam [Ivaram] Godmanim analīzi par to, kādas aģentūras varētu apvienot, bija tieši tāda pati reakcija. Kā tik mūs neapsaukāja toreiz! Paskatīsimies, kāda situācija ir tagad - ir samazināts vēl vairāk aģentūru, nekā mēs toreiz piedāvājām," atgādināja Veismane.Viņasprāt, ir jāpaiet ilgākam laika posma, lai cilvēks sāktu domāt nevis emocionāli, bet racionāli. "Es pieņemu, ka pēc trijiem vai pieciem gadiem rezultāts būtu ļoti tuvs tam, kāds tas ir pašlaik vai pat vēl skarbāks," pieļāva Veismane.VK vadītāja pastāstīja, ka, piemēram, Kanāda pirms vairākiem gadiem ietaupīja miljardiem Kanādas dolāru, apvienojot grāmatvedības un personāla lietvedības funkcijas, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju funkcijas. Arī funkciju auditā ieteikts centralizēt atbalsta funkcijas."Es runāju par valsti kopumā, es nerunāju par vienu resoru, bet valstij kopumā nav katrā ministrijā jābūt personāla lietvedībai, nav jābūt grāmatvedībai," norādīja Veismane un piebilda, ka, piemēram, privātais sektors algo grāmatvedības firmu, kas viņiem aprēķina algas.Centralizējot šīs funkcijas, ietaupījums būtu 1,5 miljoni latu gadā, bet reālie ieguvumi sāksies tad, kad tiks ieviesta jaunā IT sistēma, tas ir, 2012.gada beigas 2013.gada sākums.Jau vēstīts, ka funkciju audita darba grupa izteikusi priekšlikumus no valsts budžeta finansēto funkciju pārskatīšanai, kas nākamā gada budžetā ļautu ietaupīt apmēram 79,3 miljonus latu. Ekspertu ieteikumi izpelnījās ministriju asu kritiku.Saskaņā ar Finanšu ministrijas pašreizējām aplēsēm 2011.gada valsts budžeta konsolidācija prognozējama 350-395 miljonu latu apmērā. Galīgos secinājumus par nepieciešamo konsolidācijas apmēru būs iespējams izteikt tikai pēc trešā ceturkšņa makroekonomisko rādītāju analīzes.
Veismane droša par 79 mlj. latu ietaupījuma plāna īstenošanu realitātē
Valsts kancelejas (VK) direktore Gunta Veismane ir pārliecināta, ka daļa no tā dēvētā 79 miljonu latu ietaupījuma plāna tiks īstenota arī realitātē, bet pēc vairākiem gadiem rezultāts varētu būt vēl skarbāks, nekā ekspertu ieteikumi izdevumu samazināšanai.Veismane intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka sākotnēji, izvērtējot funkcijas, ietaupījums bija vēl lielāks - aptuveni 150 miljoni latu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.