Voika uzsvēra, ka valdībai un Saeimai ir ļoti ātri jārīkojas, lai pārtrauktu šīs ļoti svarīgās iestādes mērdēšanu, ko dara Vilnītis.
Kā svarīgāko pārmetumu Vilnītim Voika minēja to, ka viņš nav ļāvis iestādei kvalitatīvi strādāt, visu laiku veicot darbinieku pārbaudes. "Īpaši satraucoša bija informācijas nopludināšana par krimināllietām, kas ir KNAB darbības sāls. Jau pašā sākumā, pirms pusotra gada, bažas radīja Vilnīša izteikumi par to, ka KNAB būtu jāatsakās no politisko partiju finansēšanas uzraudzības, kas ir viens no svarīgākajiem KNAB darba stūrakmeņiem. Tāpat ļoti satraucoša bija Vilnīša izpratne par korupciju kopumā visu šo laiku un viņa attieksme pret dažādām korupcijas izpausmēm, tostarp draugu būšanām un citām lietām, kurās KNAB vadītājam vajadzētu būt kā piemēram, skaidrojot sabiedrībai, kāpēc tas ir slikti, taču viņš to pats nesaprata," teica Voika.
"Delnas" pārstāve solīja, ka organizācija skubinās valdību un Saeimu rīkoties iespējami ātri. Voika piebilda - lai izvairītos no šī jautājuma politizācijas, komisija sniedz savu atzinumu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu. "Kad bijušā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītā komisija pieņēma lēmumu par bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova (V) atbrīvošanu no amata, mēs, iepazīstoties ar argumentiem, neiebildām, lai arī sabiedrība ļoti atbalstīja Loskutovu," teica Voika.
Viņa uzskata, ka patlaban politiķiem ir jārespektē komisijas ieteikums un jārīkojas.
Kā ziņots, valdības speciāli izveidota komisija, kura izvērtēja KNAB priekšnieka Vilnīša atbilstību amatam, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) savā atzinumā ieteiks izskatīt jautājumu par Vilnīša atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata, žurnālistiem paziņoja komisijas vadītājs ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Komisijas atzinums jau ir nodots izvērtēšanai Dombrovskim, kuram piecu dienu laikā būs jālūdz par šo jautājumu lemt valdībai.
Martā valdība nolēma izveidot komisiju Vilnīša atbilstības amatam vērtēšanai. Komisijas vadība tika uzticēta Kalnmeieram. Tajā strādāja Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).
Komisijas darbu bija iecerēts pabeigt līdz maija vidum, taču Kalnmeiers lūdza tās darbības termiņu pagarināt. Valdība šo lūgumu atbalstīja.
Valsts amatpersonu rīcībā bija nonākusi jauna informācija par Vilnīša iespējamiem pārkāpumiem, lēmumu pagarināt izmeklēšanas komisijas darbu toreiz pamatoja premjers Dombrovskis. Viņš norādīja, ka šī informācija esot pietiekami nopietna, lai pagarinātu darbības laiku ģenerālprokurora vadītajai komisijai, kura izvērtē Vilnīša atbilstību amatam. Premjers gan atturējās komentēt, kas varētu būt informācijas par Vilnīša iespējamiem pārkāpumiem avots un kāds ir tās saturs, jo informācija esot slepena.
Gala lēmums par Vilnīša piemērotību amatam būs jāpieņem Saeimai.