Gleznotājs un mākslas teorētiķis Ojārs Ābols (1922–1983) bija leģendāra, magnētiska personība. Viņa sabiedriskā un radošā darbība risinājās 20. gadsimta 50.–80. gados, padomju okupācijas periodā. Ābols bija teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības gleznotāju sekcijas virzītājspēks un kļuva par vienu no avangardiskākajiem sava laika Latvijas gleznotājiem. Tomēr Ojāra Ābola dzīvei it kā ir divas daļas: sākumā komunisma ideju pārņemtā un vēlāk tā, kas aizgūtnēm gribēja tuvināties Rietumu modernismam un Rietumu dzīves stilam.
Grāmatā Dr. art. Elita Ansone stāsta par tām abām, izsekojot iemesliem, kāpēc viņš, vēl kā jaunietis, jau 30. gados veidojās par pārliecinātu komunistu, kā okupācijas laikā strauji virzījās viņa karjera, un kā notika vilšanās sistēmā un nostāšanās komunistiskās partijas opozīcijā. Ābols dzīvoja politiskās vardarbības laikmetā, kad aktīvām intelektuāli izglītotām personībām, kas nespēja palikt malā, nevēlējās norobežoties no politiskajiem procesiem vai doties “iekšējā emigrācijā”, bija jāsaskaras ar indivīda eksistences dilemmām.
50. gados Ojāra Ābola radošais ceļš sākās ar sociālistisko reālismu. Piecdesmito gadu beigās gleznotājs jau aktīvi modernizēja akadēmiski stīvo ideoloģisko padomju mākslu un iekļuva formālisma grēkāžu sarakstā. Viņa mākslā bija sezanisma studijas, Pikaso ietekme un, visam cauri, Romana Sutas daiļrades un uzskatu atbalsis. Galu galā Ābols nonāca arī pie abstraktas izteiksmes. Meistars atradās pastāvīgos formas meklējumos. Māksliniece un mākslas zinātniece Taira Haļapina rakstīja: “Viņš ir viena no tām vadošajām personībām, kas aug un veidojas nepārtrauktā strīdā, disputā ar sevi.”
Ojāra Ābola daiļrade pieskaitāma pie okupācijas laika avangarda lappusēm, tā bija nozīmīga Latvijas mākslas modernizēšanai un intelektuālās domas veicināšanai. Lielisku iespēju iepazīt tās vērienu un novatorismu sniedz izstāde Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes, kura no 10. janvāra līdz 10. maijam notiek Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Lielajā zālē, piedāvājot daudzslāņainu skatījumu uz mākslinieka veikumu un reizē izgaismo sarežģītos Latvijas vēstures procesus 20. gadsimta otrajā pusē. Savukārt grāmata palīdz izveidot dziļāku priekšstatu par autora radošo un politisko biogrāfiju, atklājot viņa iekšējo spriedzi starp konformismu un nonkonformismu, starp padomju sistēmu un tieksmi pēc Rietumu modernisma.
Izdevumā reproducēti Ojāra Ābola darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Mākslas muzeja Zuzeum un Zuzānu kolekcijas, no privātkolekcijām, Ojāra Ābola un Džemmas Skulmes ģimenes kolekcijas, kā arī iekļauti visi autora darbi, kas atrodas Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzeja Nortona un Nensijas Dodžu Padomju Savienības nonkonformisma mākslas kolekcijā (Norton and Nancy Dodge Collection of Nonconformist Art from the Soviet Union) ASV un kurus uz izstādi Rīgā nebija iespējams atvest.