Izstādē ir aplūkojami dažādos medijos tapuši darbi – lielformāta glezniecība, scenogrāfija un objektu jeb lietu teātris – kuri kopumā rada iespaidu par telpu kā dzīvu vidi, kas uzsūc un atpazīst tajā pavadītos brīžus, atmiņas un stāstus. Šoreiz centrālais vadmotīvs ir vēstījums par Annas Heinrihsones vecmāmiņu Vilmu Roess un viņas dzimšanas dienas svinībām.
Pēdējie divi gadi asociatīvi kļuvuši par laiku, kad viesības un teātra izrāžu apmeklējumi bijuši nepieejami – tie kļuvuši par šīs nesenās pagātnes traumu. Tieši tādēļ izstādē Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija iecerēts ir apspēlēta ballītes pēcgaršas un teātra sajūtas tēma, māksliniecei radot telpu, kas atgādina par nupat notikušiem svētkiem. Vai svinības ir notikušas patiešām, vai bijušas tikai fikcija? Vai iepriekšējā vakarā piedzīvotie notikumi ir bijis tikai paša iztēles auglis? Nekonsekventie gleznu un priekšmetu savienojumi Annas Heinrihsones vadībā pārtop par nedalāmu, dzīves paradoksus apliecinošu instalāciju, caur kuru skatītājam ļauts novērot to, kā šis brīdis pārtop atmiņās.
Galerijas Romas dārzs lielā izstāžu zāle veidota kā stāsta notikuma vieta, kura papildināta ar priekšmetiskām liecībām, kas rada sastingušas izrādes iespaidu. Anna Heinrihsone pilnībā nodevusies galerijas telpas analīzei, sev svarīgu glezniecības tēmu risinot šeit un tagad. Ikvienam izstādes apmeklētājam būs iespējams izsekot mākslinieces glezniecībai ļoti svarīgajam konceptuālajam stāstam, novērtēt viņas radīto tēlu sistēmas darbību tās spraigākajā attīstības brīdī.
Izstāde Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija iecerēts ir vēstījums par sabiedrībā būtiskiem eksistenciāliem jautājumiem, vizuālo naratīvu laikmetīgi risinot glezniecības un scenogrāfijas žanru sadarbībā.
Anna Heinrihsone ir viena no ievērojamākajām Latvijas laikmetīgajām scenogrāfēm un kostīmu māksliniecēm ar starptautisku pieredzi. Kopš 1995. gada radījusi dekorācijas un kostīmus vairāk nekā 90 teātra izrādēm Latvijā, Igaunijā un Krievijā. Paralēli scenogrāfijai regulāri rīko personālizstādes un piedalās glezniecības grupu izstādēs.
Jau vairākus gadus kā savu glezniecības motīvu Anna Heinrihsone izmanto fotogrāfijas no ģimenes arhīva, koncentrējoties uz momentiem, kuros varoņi ir savstarpēji emocionāli tuvi un atbrīvoti.