Izstādes Sieviete un mēness, kurā būs skatāmi no 1990. līdz 2001. gadam radītie mākslinieces darbi, tapšanu atbalstījuši gan Helēnas Svilānes-Kuzminas bijušie kolēģi, laikabiedri un studenti, gan mākslinieces dēls – rakstnieks, mākslinieks un režisors Svens Kuzmins, kurš, raksturojot mākslinieces darbus, izstādes anotācijā raksta: “Helēna gleznoja naktīs. Bez šaubām, tam bija visi klasiskie iemesli – ģimene, darbs, ikdienas burzma. Taču bija arī vēl kas cits. Šo citu iemeslu ir grūti nosaukt vārdā (labākais, kas nāk prātā, ir rituāls), bet viegli saprast, ja pietiekami ilgi uzturas starp viņas gleznām. Tās veikli izslīd ārpus interpretācijas iespējām, taču to klātbūtnē, līdzīgi kā sapņos, var ļauties tīram pārdzīvojumam – ideālā gadījumā kļūstot arī par sava pārdzīvojuma vērotāju.
Helēnas darbi nepieder nedz vietai, nedz laikmetam, kurā radušies. Un varbūt tieši tādēļ tie joprojām ir tik iedarbīgi, pat
iedarbīgāki nekā pagājušā gadsimta beidzamajās desmitgadēs. Kad māksla pārstāj būt ikdienišķuma spogulis un atbalss, tā iegūst pavisam cita veida spēku – tādu, kuru, ļoti aptuveni citējot Vasīliju Kandinski, varētu dēvēt par garīgu, atmodinošu un pravietisku.”