Par pētniecības
popularizēšanu, dažādām tās
programmām, finansējumu,
kurš joprojām nav pietiekams,
zinātnieku ataudzi Aismas
Orupes saruna ar Latvijas
Zinātnes padomes direktori
Laumu Muižnieci.
Par Ludzas novada pašvaldības pieredzi ikdienas darba procesu digitalizācijā Guntars Gūte sarunājas ar pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāju Līgu Mežuli un Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāju Tomu Vorkali.
Elīzai Mārai Kamradzei-Tūterei izšūšana no hobija pārtapa par nopietnu profesiju ar bakalaura grādu tajā. Pēc studijām viņa atgriezusies Latvijā, taču te ne tikai pelna ar pasūtījumiem, bet arī pēta mikrorajonus un grib iedzīvināt tos mākslas projektā
Pirms 55 gadiem ASV galvaspilsētā Vašingtonā vairāk nekā pusmiljons cilvēku miermīlīgā protesta demonstrācijā pieprasīja amerikāņu karavīru atsaukšanu no pasaules otrā malā – Vjetnamā – notiekošā kara. Lai gan gada sākumā par prezidentu kļuvušais republikānis Ričards Niksons pēc šīs vērienīgās akcijas saprata, ka pret karu iebilst ne tikai kreisi noskaņoti jaunieši, bet arī liela respektablās vidusšķiras daļa, savu politiku viņš nemainīja.
Latvijas vieglatlētikā gadu desmitiem cerību disciplīna ir bijusi šķēpa mešana un spoži panākumi mijušies ar vilšanās brīžiem. Pagājušajā mēnesī Latvijas Šķēpa mešanas klubam apritēja jau 30. jubileja.
Pēc republikāņu kandidāta Donalda Trampa ievēlēšanas par 47. ASV prezidentu Savienotajās Valstīs sācies oficiālais 75 dienu pārejas periods. Tā laikā aizejošais prezidents Džo Baidens pakāpeniski nodos pilnvaras un tiks izveidota jauna administrācija jeb faktiski – valdība. Kuri politiķi varētu ieņemt nozīmīgākos posteņus Trampa komandā, un kā viņu iecelšana konkrētos amatos var atsaukties uz ASV nostāju dažādos jautājumos?
Mačā pret ievērojami vājāku pretinieku pieredzējis izlases aizsargs bez jebkādas pretestības līdz ar spēles pirmajām sekundēm iesit savos vārtos. Šķietami pieredzējis sportists taču nevarētu pieļaut tik rupju kļūdu tāpat vien. Dažs labs to sauks par kuriozu un pasmiesies, kāds neveikls sportists... tomēr mūsdienu pasaulē arī vērts aizdomāties, vai tā gadījumā nav manipulācija ar sporta sacensību rezultātu.
Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, 18. novembrim, SestDiena nolēma palūkoties vēsturē un noskaidrot, kā tad radušies tie simboli, kurus mēs tradicionāli asociējam ar kādu valsti. Mūsdienās pazīstamākais no tiem ir karogs, kam seko ģerbonis un himna, taču hronoloģiski tieši ģerbonis bija pirmais, un lielākajai daļai valstu līdz pat XVIII gadsimta sākumam oficiālu karogu nemaz nebija.