Reliģiska organizācija vai tomēr sekta? Pasaules valstīs attieksme pret scientologiem ir atšķirīga, raksta History.com un norāda, ka ASV šai kustībai izdevies panākt visas privilēģijas, kas saistās ar ticības brīvību (tai skaitā atbrīvojumu no nodokļu maksāšanas), taču, piemēram, Īrijā, Francijā, Izraēlā un citur tā oficiāli par baznīcu netiek uzskatīta.
Pamatus scientologu kustībai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados lika amerikāņu rakstnieks Rons Habards. 1950. gada 9. maijā Savienoto Valstu grāmatnīcu plauktos parādījās viņa grāmata par dianētiku – jaunu psihoterapijas paveidu, ko autors pasludināja par "mūsdienīgākās zinātnes pamatos balstītu garīgās veselības sakārtošanas metodi". Lai gan vispāratzītajiem zinātniekiem par to bija cits viedoklis un daļa no viņiem Habardu atklāti dēvēja par šarlatānu, dianētikas pulciņi daudzos ASV štatos zēla un plauka. Pēc pāris gadiem jauno adeptu pieplūdums gan apsīka, un, lai to atjaunotu, scientoloģija tika iekrāsota reliģiskās krāsās – 1954. gada 18. februārī viens no Habarda tuvākajiem sekotājiem Bērtons Fārbers Losandželosā nodibināja pirmo scientoloģijas baznīcu.
MĪTI PAR HABARDU
All About History norāda, ka gadu gaitā scientologu baznīca sacerējusi veselu gūzmu ar pasaciņām par Habardu, ko šīs tā dēvētās reliģijas piekritēji nekritiski uztver kā baltu patiesību.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 16. - 22. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!