Zinātniskajās aprindās dominē uzskats, ka orientēšanos vidē vīrieši apguvuši gadu tūkstošos, klejojot tālāk prom no mājām nekā sievietes. Iegūtās prasmes ģenētiski nodotas nākamajām paaudzēm, tādēļ pat pusaugu puikas spējot vieglāk atrast ceļu ārā no meža. Taču amerikāņu zinātnieki atspēko šo priekšstatu, uzsverot, ka šādā gadījumā "navigācijas gēni" būtu jānodod arī meitām.
"Man ir diezgan skaidrs, ka atšķirības cilvēku dzimumu spējās ir kultūras, nevis evolūcijas rezultāts," uz žurnālā The Royal Society publicēto ziņojumu atsaucas tā līdzautors Džastins Rods. Viņš veica eksperimentus ar 21 sugas dzīvniekiem, tostarp cilvēkiem, vēžiem, šimpanzēm, pandām un zirgiem, lai noteiktu dzīvnieku spēju atrast izeju no labirinta. Zinātnieks arī apkopoja iepriekšējās desmitgadēs veikto pētījumu rezultātus par vīriešu un sieviešu spējām orientēties vidē un konstatēja, ka kopienās, kur sievietes ik dienu dodas gaitās tālu no mājām, tās orientējas vidē tikpat labi kā vīrieši. Savukārt konservatīvās kultūrās, kur sievietes lielāko mūža daļu pavada mājās un ārpus tās dodas citu cilvēku pavadībā, vajadzīgās vietas atrašana sagādā grūtības.