Francijas prezidents Emanuels Makrons saistībā ar Ukrainu, ja tā var teikt, bijis pamanāms jau no Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Proti, lai arī atbalstot Ukrainu, sākotnēji viņš vienlaikus pauda arī gatavību runāt ar Krieviju. Tagad viņa nostāja ir radikāli mainījusies, ko iekšpolitiskie oponenti lielākoties saista ar Francijas ietekmes zaudēšanu Āfrikā. Netrūkst gan arī citu – Eiropā labāk saprotamu – skaidrojumu.
Taču ko īsti ietver Makrona iniciatīva, un cik skaidri definēta tā patlaban ir?
NOSTĀJAS MAIŅA
Makrons šā gada februāra otrajā pusē kļuva par pirmo Ukrainu atbalstošo rietumvalstu līderi, kurš neizslēdza iespēju, ka Francija kopā ar citām valstīm varētu izveidot jaunu brīvprātīgo koalīciju un atklāti nosūtīt sauszemes karaspēku uz Ukrainu, lai nepieļautu Krievijas uzvaru karā.
Pašas Francijas presē netrūkst apgalvojumu, ka ar šo un arī turpmākajiem paziņojumiem viņš vai nu cenšas aizēnot Francijas katastrofu Āfrikā (tostarp faktu, ka tieši Makrona prezidentūras laikā Parīze zaudē Franču Āfriku), vai arī cer, ka šādi izdosies piespiest Maskavu atteikties no tās ambīcijām Āfrikā. Tiesa, ko no tā varētu iegūt Francija, īsti nav skaidrs, jo netrūkst arī citu pretendentu "uz brīvo vietu zem Āfrikas saules" un pirmās šajā sarakstā jau ir Ķīna un ASV.
Citas izplatītākas versijas ir tādas, ka Makrons šādi cenšas nodrošināt Francijai vadošo lomu Eiropas Savienībā, jo šī vieta faktiski kļuvusi vakanta pēc vairāku ekonomisko problēmu parādīšanās Vācijā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5. - 11. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!